Magitronic portatīvais dators
Datorvēstures projektos vel nebijām saskārušies ar Magitronic portatīvajiem datoriem, bet ražotājs jau pats par sevi vilināja šo eksemplāru pievienot mūsu dino komūnai. Šis aparāts ekipēts ar 80486 DX4 procesoru, kas šķita daudzsološi priekš vecajām spēlēm.
Konkrēts modelis šim aparātam, joprojām ir mīkla, jo datora apakšpusē apraksta daļa ar modeļa nosaukumu ir noplēsta, bet google neko daudz negrib stāstīt/rādīt par Magitronic portatīvajiem datoriem.
Savulaik, 90’o gadu vidū, ar vienu Magitronic portatīvo datoru darīšana ir bijusi, taču to atcerējos tikai brīdī kad ieraudzīju šī Magitronic’a bildi un logo. Kopš tiem gadiem nekad nevienu šīs firmas ražoto laptopu nebija gadijies Latvijā redzēt, vai pat par tādiem dzirdēt. Latvijā nekad Magitronic ražojumi nav bijuši plašā klāstā.
Ieslēdzoties aparāts protams sūdzējās par CMOS baterijas nāvi, taču tas pašsaprotami.
Likās štrunts jautājums – apmainīsim CR2032 un dino atkal funkcionēs korekti. Izrādijās, ka viss tomēr ir sarežģītāk un būs jālieto – zvans draugam.
Protams, pirms jaukt ārā, jāveldzē vēlme ieslēgt un uz brīdi notestēt aparātu, jo nekas neliecināja, ka nebūtu prātīgi to darīt pirms pucēšanas.
Te nu dino sāka parādīt raksturu.
Spiežot F1 ielaiž BIOS iestatijumos, viss it kā puslīdz saprotami un atpazīstami no 90’o gadu BIOS’iem. Taču, pa cik pilnīgi visi iestatījumi ir nometušies, nācās iepazīstināt dino atkal ar datumu un cietā diska esamību (nekāda PNP BIOS šim vēl nav).
Tā nu iestatam BIOS’a parametrus un līdz strāvas atvienošanai būtu visam jāstrādā normāli… Nē, dino it kā uzrādija, ka visu saglabā un neprotestēja, taču pēc restarta bija saglabājis vienīgi datumu, visi pārējie iestatijumi atkal bija uz defaultiem. Attiecīgi startējoties nekādu HDD nezināja utt.
Ņemot vērā, ka aparātam bija mirusi ne tikai CMOS baterija, bet arī akumlators bija pilnīgi pa nullēm, šāda kaprīze bija dēļ abu elementu nāves – strāvas nepietiekamības parametru saglabāšanai mikročipā. Tā nu izgāzās mēģinājums patestēt aparātu pirms skrūvēšanas un pucēšanas.
Atverot aparātu sākās nākošie atklājumi – tomēr cerība nomainīt RC2032 ir bijusi ļoti naiva. Šim aparātam ir BR1225 baterija, kas diži daudz neatšķiras no RC2032, taču pacieš lielāku karstumu. Situāciju vēl vairāk sarežģija fakts – baterija bija ielodēta uz speciāliem kontaktiem.
Tika sagādāta jauna BR1225 (tas nebija izdarāms jebkurā lielveikalā, jo šis nav ikdienas elements, atšķirībā no RC2032 ko var dabūt gandrīz jebkur). Taču nācās samierināties ar parastu baterijas “kapsulu” – LV neizdevās nekur atrast šo bateriju ar vajadzīgajām kontaktkājām, kādas ir orģinālajai baterijai.
Pa cik lodēšana bija neizbēgama – atlika zvans draugam ar lūgumu izpalīdzēt pārlodēt bateriju. Situācija tika labota un elements pārlodēts, kā nu tas bija iespējams bez orģinālajiem kontaktiem.
Pēc šīs operācijas aparāts sāka pieņemt un atcerēties visus BIOS’a iestatījumus, ielādēties no cietā diska (kas gan nedaudz klakšķ un ziņo par saviem gadiem).
To, ka šis dators ir nopietnas firmas ražojums, var sajust jau paņemot to rokās. Kaut korpuss ir no plastmasas, tas ir stabils un rada monolīta aparāta efektu. Lai cik nebūtu apbrīnojami – tam joprojām bija stingras ekrāna eņģes, kaut šim 486 DX4 dino ir vismaz 25 gadi.
Arī tehniskā ziņā aparāts nostrādāts zolīdi, viss saspraužās bez liekas šleifošanas, vai kādiem citiem roku mežģīšanas vingrinājumiem, komponentes viena aiz otras izņemas un pēc tam atkal saspraužas atpakaļ. Lai šo aparātu salauztu jaucot, būtu tiešām īpaši jāgrib. Visu cieņu inženieriem kas šo aparātu izstrādājuši.
Arī visādi citādi nekādu problēmu aparātam nav, tas ir ļoti labi saglabājies. Pucēšana arī iekšpusē bija visai simboliska, jo nekāda kultūrslāņa nebija pat tur. Gan tehniski, gan vizuāli aparāts ir apbrīnojami labā stāvoklī. Vienīgi akumlators ir tikai dekors, netur ne uz mirkli ja atslēdz barošanas bloku.
- CPU – Intel 80486 DX4 (100 Mhz)
- RAM – 8 MB
- HDD – Toshiba 540 MB
- Video – VGA/SVGA
- Sound – ESS AudioDrive